Pāriet uz saturu

Luijs Nikolā Davū

Vikipēdijas lapa
Luijs Nikolā Davū
Francijas maršals
Francijas maršals
Personīgā informācija
Dzimis 1770. gada 10. maijā
Anū (Annoux), Francijas Karaliste (tagad Karogs: Francija Francija)
Miris 1823. gada 1. jūnijā (53 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Tautība francūzis
Bērni 8
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Francijas maršals
Dienesta laiks 1788—1815
Valsts Francijas Karaliste
Valsts karogs: Francija Francijas Republika
Valsts karogs: Francija Francijas Pirmā impērija
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Francijas Revolucionārie kari
Napoleona kari (Jēnas-Auerštedas kauja, Ekmīles kauja, Vagramas kauja, Saltanovkas kauja, Hamburgas aplenkums)
Apbalvojumi Goda leģiona ordenis
Dzelzs kroņa ordenis
"Virtuti militari" ordenis
Baltā Ērgļa ordenis (Polija)

Luijs Nikolā d'Avū (franču: Louis Nicolas d’Avout, biežāk pazīstams kā Davū (franču: Davout), dzimis 1770. gada 10. maijā, miris 1823. gada 1. jūnijā) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem. Pirmais Auerštetes hercogs un Pirmais Ekmīles princis (franču: duc d’Auerstaedt, prince d’Eckmühl). Kara vešanas talanta un armijas disciplīnas dēļ saukts arī par "Dzelzs maršalu". Vienīgais Napoleona maršals, kurš līdz 1815. gadam nebija zaudējis nevienu kauju.

Dzimis Burgundijā. 1788. gadā iestājās armijas dienestā. Pieslējās Franču revolūcijai. 1792. gadā bija bataljona komandieris (chef de bataillon). Piedalījās Napoleona Ēģiptes ekspedīcijā. 1800. gadā Napoleons iecēla Davū par divīzijas komandieri.

No 1805. līdz 1809. gadam Davū bija Lielās armijas (Grande Armée) III korpusa komandieris. Korpusa komandiera amatā 1805. gadā piedalījās Austerlicas kaujā, bet 1806. gadā - Jēnas-Auerštedas kaujā, kur pie Auerštedas sakāva divreiz lielāko Prūsijas armiju. Piedalījās arī Eilavas kaujā 1807. gadā. Pēc Varšavas hercogistes nodibināšanas 1807. gadā, Davū tika iecelts par tās ģenerālgubernatoru. 1809. gadā Davū III korpusa sekmīgā aizsardzība bija izšķiroša franču armijas uzvaras nodrošināšanā Ekmīles kaujā. Tajā pašā 1809. gadā korpuss piedalījās Vagramas kaujā. 1812. gada kara kampaņā, Davū komandēja Lielās armijas I korpusu un piedalījās Borodinas kaujā. Pēc Napoleona sakāves Krievijā, 1813. gadā Davū vadīja Hamburgas aizstāvēšanu, un padevās tikai, saņēmis rīkojumu no jaunā Francijas karaļa Luija XVIII.

Kad Napoleons pēkšņi atgriezās no trimdas Elbas salā, Davū kļuva par Francijas kara ministru. Davū darbība bija nepieciešama aizmugurē, tāpēc viņš nepiedalījās Vaterlo kaujā. 1817. gadā maršalam Davū tika atdoti pēc Napoleona sakāves atceltie tituli un 1819. gadā viņš kļuva par Pēru palātas locekli.