Andrejs Pildegovičs
| Andrejs Pildegovičs | |
|---|---|
 Andrejs Pildegovičs 2007. gadā | |
| Ārlietu ministrijas valsts sekretārs | |
|
Amata sākums 1996 — 1998 ; 2013 — 2018 | |
| Valsts prezidenta kancelejas vadītājs | |
|
Amatā 2006 — 2007 | |
| Latvijas vēstnieks ASV | |
|
Amatā 2007 — 2012 | |
| Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO | |
|
Amatā 2018 — 2023 | |
| Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks | |
|
Amata sākums 2023 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1971. gada 11. augustā Vladivostoka, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija) |
| Tautība | latvietis |
| Tēvs | Pēteris Pildegovičs |
| Augstskola |
|
Andrejs Pildegovičs (1971) ir latviešu valsts darbinieks, diplomāts, ierēdnis un austrumu valodu speciālists. Pašlaik darbojas kā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs, kā arī ir Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO (2018).
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1971. gada 11. augustā Vladivostokā, Krievijas PFSR[1] sinologa Pētera Pildegoviča un viņa sievas Gaļinas ģimenē. No 1988. līdz 1994. gadam studēja ķīniešu valodu un Ķīnas vēsturi Pēterburgas Universitātē un Pekinas svešvalodu institūtā (1990—1991).[2]
1994. gadā sāka strādāt par ierēdni Ārlietu ministrijā,[3] 1995. gadā apguva diplomātijas specialitāti Stenforda Universitātes Hūvera institūtā, bija LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs, pēc tam līdz 1998. gadam ministrijas preses sekretārs.[3]
Pēc papildināšanās ārlietu dienesta specialitātē Oksfordas Universitātē (1998—1999)[2] vadīja Ārlietu ministrijas Āzijas un Āfrikas nodaļu (1999—2000).[3] 2000. gadā sāka strādāt Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejā, līdz 2006. gadam bija Valsts prezidentes padomnieks ārlietu jautājumos.[3] No 2006. līdz 2007. gadam vadīja Valsts prezidentes kanceleju.
No 2007. līdz 2012. gadam bija Latvijas vēstnieks ASV.[4] 2012. gada jūlijā sāka vadīt Ārlietu ministrijas politisko departamentu.[4] 2013. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāru.[5]
2018. gada augustā iesniedza akreditācijas vēstuli ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam kā Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO.[6] No 2023. gada ir Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieks un sekretariāta vadītājs.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2015. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 750. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ 2,0 2,1 «CURRICULUM VITAE - Mr. Andrejs Pildegovics». Latvia-usa.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī. Arhivēts 2007. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Andrejs Pildegovičs». President.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 19. februārī. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī. Arhivēts 2007. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 4,0 4,1 «Raidījums: Reālākais kandidāts uz premjera amatu - ĀM valsts sekretārs Pildegovičs». Diena.lv. 2013. gada 13. decembrī. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī.
- ↑ «Ārlietu ministrijas valsts sekretārs būs Andrejs Pildegovičs». Am.gov.lv. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Akreditēts jaunais Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs». TVNET (latviešu). 2018-09-06. Skatīts: 2019-01-04.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|