Pāriet uz saturu

Iturupa

Vikipēdijas lapa
Iturupa
Итуруп
Iturupa
Kuriļskas pilsēta un Baranska vulkāns
Iturupa (Krievija)
Iturupa
Iturupa
Iturupa (Sahalīnas apgabals)
Iturupa
Iturupa
Ģeogrāfija
Izvietojums Ohotskas jūra, Klusais okeāns
Koordinātas 45°02′N 147°37′E / 45.033°N 147.617°E / 45.033; 147.617Koordinātas: 45°02′N 147°37′E / 45.033°N 147.617°E / 45.033; 147.617
Arhipelāgs Kuriļu salas
Platība 3174,71 km²
Garums 200 km
Platums 7—27 km
Augstākais kalns Stokaps
1634 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Sahalīnas apgabals
Rajons Kuriļu rajons
Lielākā pilsēta Kuriļska
Demogrāfija
Iedzīvotāji 6 874 (2021)
Blīvums 2,2/km²
Pamatiedzīvotāji krievi
Iturupa Vikikrātuvē

Iturupa (krievu: Итуруп) ir Krievijai piederoša vulkāniska sala, Kuriļu salu arhipelāga lielākā sala.[1] Administratīvi ietilpst Sahalīnas apgabala Kuriļu rajonā. Krievijas suverenitāti apstrīd Japāna, kas uzskata, ka sala ietilpst Hokaido prefektūras Nemuro apriņķī. Salas lielākā pilsēta ir rajona centrs Kuriļska.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas krievu (Итуруп) un japāņu (択捉島, Etorofu-tō) nosaukums cēlies no pamatiedzīvotāju ainu nosaukuma エツ゚ヲロㇷ゚シㇼ(Etuworop-sir), kas nozīmē pēc dažādām versijām ‘Sala ar daudziem zemesragiem’ vai ‘medūza’.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies Kuriļu arhipelāga dienviddaļā starp Urupu ziemeļaustrumos un Kunaširu dienvidaustrumos. Austrumos tās krastus apskalo Klusais okeāns, bet rietumos — Ohotskas jūra. Sala vulkāniskas izcelsmes, tajā ir 20 vulkāni, no kuriem deviņi aktīvi. Reljefs ir kalnains. Augstākais kalns ir Stokapa vulkāns 1634 m vjl salas dienviddaļā. Lielāko daļu teritorijas klāj skujkoku meži, dienviddaļā arī lapukoku meži. Sastopamas bambusa audzes.

Salas austrumu krastā atrodas 141 m augstais ūdenskritums Iļja Muromecs — grūtās pieejamības dēļ to iespējams apskatīt tikai no okeāna puses.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 290. lpp.