Juris Sinka

Vikipēdijas lapa
Juris Sinka
Latvijas valsts ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1997. gada 13. februāris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Oļģerts Pavlovskis un Jānis Ritenis

Dzimšanas dati 1927. gada 4. maijs
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 2001. gada 3. aprīlī (73 gadu vecumā)
Valsts karogs: Ķīna Lhasa, Tibeta (ĶTR)
Politiskā partija Tēvzemei un Brīvībai
Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Augstskola Oksfordas Universitāte

Juris Sinka (1927. gada 4. maijs2001. gada 3. aprīlis) bija latviešu politiķis, 5., 6. un 7. Saeimas deputāts. Valsts ministrs no 1995. līdz 1997. gadam.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1927. gada 4. maijā Rīgā. Mācījās 8. pamatskolā, 1939. gadā sāka mācības N. Draudziņas vidusskolā, kuras turpināja Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā.[1] Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur absolvēja mācības latviešu bēgļu nometnes skolā. Strādāja par pamatskolas skolotāju un svešvalodu skolotāju, tad angļu okupācijas zonas iestāžu birojos līdz 1950. gadam un ieguva stipendiju studijām Lielbritānijā.[1] 1953. gadā viņš Oksfordas Universitātē pabeidza filozofijas, politoloģijas un tautsaimniecības studijas, iegūstot maģistra grādu politiskajā vēsturē un starptautiskajās attiecībās.[1]

No 1953. līdz 1987. gadam Sinka strādāja BBC ārzemju raidījumu daļā, vispirms par tulku, pēc tam par redaktoru un galveno redaktoru PSRS, Austrumeiropas un Tālo Austrumu daļās. No 1988. gada līdz 1993. gadam Sinka bija latviešu laikraksta "Brīvā Latvija" atbildīgais redaktors Minsterē.[1] Bija "Daugavas Vanagu" zemes valdes loceklis, Londonas latviešu Miera draudzes priekšnieka vietnieks, Londonas latviešu skolas skolotājs un Latviešu centrālās padomes Vācijā loceklis.[1]

1993. gadā Sinku no partijas "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta ievēlēja par 5. Saeimas deputātu un viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bija 5. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas loceklis, Ārlietu komisijas loceklis, Baltijas Asamblejas latviešu daļas aizsardzības un Ārlietu komitejas vadītājs.[1] Vadīja Latvijas-Vācijas parlamentāro atbalsta grupu. 1994. gadā Andreja Krastiņa sastādītajā valdībā Sinka kandidēja uz ārējās tirdzniecības un Eiropas Savienības lietu valsts ministra vietu, tomēr šī valdība neguva Saeimas atbalstu. No 1994. gada oktobra Sinka bija Saeimas Čečenijas atbalsta grupas vadītājs.[1]

1995. gadā viņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu, bija Ārlietu komisijas loceklis, Eiropas lietu komisijas loceklis, vadīja Nacionālās bibliotēkas ārlietu darba grupu, ievēlēts par Eiropas lietu komisijas sekretāru, darbojās Saeimas delegācijā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.[1] 1995. gada 21. decembrī Andra Šķēles valdībā Sinku ievēlēja par valsts ministru.[2] 1996. gada februārī viņš bija Latvijas valdības delegācijas vadītājs sarunās ar Lietuvu par jūras robežas noteikšanu.[1]

1998. gadā Juri Sinku no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta ievēlēts par 7. Saeimas deputātu, darbojās Ārlietu komisijā un Eiropas lietu komisijā.[1] 2001. gada 30. martā J. Sinka Latvijas parlamentāriešu grupas sastāvā ieradās Šanhajā, tad devās uz Lhasu Tibetā.[1] Noslēdzoties vizītei, pirms ieplānotās Latvijas delegācijas došanās atpakaļceļā Sinka kavējies un lūdzis viņu nedaudz pagaidīt, taču tā arī nav atnācis. Uztraukušies par deputāta prombūtni, Latvijas delegācijas locekļi, kuru vidū bija arī Latvijas vēstnieks Ķīnā Einars Semanis, iegājuši deputāta viesnīcas istabā un atraduši viņu mirušu.[1] Sinkas nāve iestājusies 3. aprīlī no pēkšņas sirdslēkmes.[1]

Par Jura Sinkas nāvi ziņoja arī Centrālā Tibetas administrācija.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 «Ķīnā šonakt ņo sirdslēkmes miris Saeimas deputāts Juris Sinka». TvNET. 2001.04.04. Skatīts: 2010.07.20.
  2. Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai 1995. gada 21. decembrī "Latvijas Vēstnesis" Nr. 199, 22.12.1995.
  3. «MR. JURIS SINKA PASSES AWAY (angliski)». Central Tibetan Administration. 2001.04.10. Skatīts: 2010.07.20.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Oļģerts Pavlovskis un Jānis Ritenis
Latvijas valsts ministrs
1995. gada 21. decembris1997. gada 13. februāris
Pēctecis: